Slēpes skijoringam.
09.11.2018.
Nezinu, cik ātri tas ir, bet skijoringa trasēs 4taktu MX klašu moči mēdz braukt arī ar pilnu ručku 5.ātrumā. Tas ir vairāk kā 150 km/st. Loģiski, ka lielākas izredzes slēpotājam šajā ātrumā noturēties ir ar tieši ātrumam piemērotām slēpēm. Savukārt, tīra, vai gandrīz tīra ledus trasēs tās lietderīgākās ir kalnu slēpošanas disciplīnai slalomam paredzētās slēpes ar mazāku, vai arī - ar pavisam mazu pagrieziena radiusu.
Ātrumam piemērotās slēpes ir cietas, ar tām sniegotās trasēs ir grūti bremzēt un veikt pagriezienus nelielā ātrumā - slēpotājs ātrāk nogurst, nekā ar mīkstām un īsākām iesācēju slēpēm. Tīra ledus skijoringa trasēs, kur ātrums neliels, ātrumam piemērotās slēpes būs grūtāk noturēt īsāku pagriezienu trajektorijās, savukārt, slalomam paredzētās, kam mazs pagrieziena radiuss un slēpes gali ir krietni platāki par slēpes vidusdaļu, pagriezienā uz kantes noliktas, centīsies par varītēm iegriezties pat spoguļgludā ledū. Šo manu apgalvojumu jebkurš varēja notestēt 2014.gada bezsniega sezonā, kad sacensības notika tikai pa spoguļgludu ledu, ... man ar piemērotām slēpēm pat kvadraciklu izdevās "ierakstīt" pagriezienos līdz uzvarai. 2015.gada februārī uz Titurgas ezera spoguļgludā ledus skijoringa trasē ziņkāres dzīts izmēģināju savas pakrutās ar modernajām tehnoloģijām aprīkotās paliela radiusa HEAD slēpītes, ko lietoju tikai uz kalna. Jā, protams, pat spoguļgludajā ledū pagrieziena trajektoriju iegriež lieliski, bet, kur ledus bija pavisam nedaudz uzirdināts, nekādu dižo atšķirību, salīdzinot ar saviem pavisam vecajiem skijoringa ELANiem nesajutu. Krutas slēpes skijoringā drāzt nevajag - nav liela ieguvuma pret tādejādi notriekto naudu. Bet, ja atrakcijai skijoringā pa pļavu bez sniega, sala un bez ledus, kā man, filmējoties filmai "Sporta lielvalsts Latvija", lietderīgas ir pavisam "nodrāztas", "nogurušas" un mīkstas kļuvušas ne visai šauras slēpes.
Tā iemesla dēļ, ka sacensības parasti, galvenokārt, notiek pa sniega/zemes trasēm, es jau daudzus gadus izvēlos kompromisu - parasti pērku nelietotas, iepriekšējos vairākos gados nenotirgotas, kalnu slēpošanas disciplīnai - gigantam paredzētās vai arī tās, kas paredzētas ekstrēmai slēpošanai, tikai, ņemu nedaudz īsākas, nekā ražotājs ir paredzējis manam svaram un augumam. Šādas slēpes ļauj pietiekami labi justies lielā ātrumā un pagriezienos, bet, bremzējot nevajag ļoti daudz enerģijas. Piemēram, EALAN firma manam svaram un augumam iesaka ~182cm giganta (GSX) slēpi, bet skijoringam es izvēlos - 176cm šo pašu vai līdzīgu modeli, dažs cits labs slēpmanis vēl īsākas. Bet uz kalna es slēpoju ar 182cm, kā ir ieteicis ELAN ražotājs vai 180cm, kā ir ieteicis HEAD ražotājs.
Bet ledainām ne visai ātrām trasēm, kā iepriekš jau minēju, ir iemesls izvēlēties slēpītes ar mazāku pagrieziena radiusu. Mazāks pagrieziena radiuss ļauj labāk noturēties uz ledus un pastiprina bremzēšanas efektivitāti, taču, lielākā ātrumā šādas slēpes ir nestabilākas.
Gigantam domātās slēpes ir ar lielu (17 - 24m un vairāk) pagrieziena radiusu. Ja gadās dabūt no sporta sacensībām paredzētā kataloga, slēpes ir ļoti kvalitatīvas, jo parasti ir roku darbs. Iepriekšējo gadu modeļus kalnu slēpošanas sportistiem pārdot vairs nevar, jo šie pērk tikai jaunās, bet "tūdaliņi" uz kalna ar tām galā netiek. Tad nu man ir izdevies vecas, bet nelietotas nopirkt pat par nieka ~50.- eirikiem. Lietoti sporta stiprinājumi ~15.- eiriki. Man ir gadījies, ka skijoringa trasēs tādas slēpes iztur pat 5 un vairāk sezonas. Protams, ir bijušas reizes, kad slēpītes iztur tikai gandrīz vienas sacensības.... Tādas slēpes, kuru tehniskos parametrus vada slēpēs iestrādāti brīnumaini tehniskie risinājumi, kā pats jau noprovēju, skijoringam izmantot nav lietderīgi. Slēpe, kuras konstrukcijā ir iestrādāti ar elektrību vadāmi materiāli, darīs visu, lai pagriezienā grieztu tīru pagriezienu, nevis ļautu skija slēpmanim plūstoši bremzēt un šļūkt, kas spēku saglabāšanai ir tik nepieciešami. Tām elektriskajām un nākotnes materiālu fīčām es pats neticēju līdz pat tam brīdim, kad pats sev tādas slēpes slēpošanai tikai pa kalnu iegādājos un nomēģināju. Zinu, ka skija slēpmanim slēpošana, gan, nu, tikai pa kalnu, ar tādām slēpēm būs ļoti patīkama, tā slēpe var daudzko slēpmanim iemācīt. Bet, tas ir dārgi... Skat sadaļu "Manas slēpītes".
2014.gadā pamanīju, ka tirgū ir parādījušās slēpes, kas paredzētas tieši aktīvo sacensību karjeru beigušajiem kalnu slēpošanas spečukiem. Tādas slēpes ir ar palielu pagrieziena radiusu, lieliski vadāmas lielā ātrumā, taču, nav tik specializētas tikai vienai slēpošanas disciplīnai. Tādās slēpēs ražotājs var atļauties iestrādāt tehnoloģijas, kas dalībai pasaules kausa sacensībās nav atļautas. Domāju, ka priekš skija tā ir labākā pamatizvēle, bet lietderīgi ir iegādāties arī kādas maza radiusa slēpes gluda ledus trasēm, slēpošanai mazākā ātrumā. Lietotu slēpju cenas ir ievērojami kritušas.
Slēpju stiprinājumi ir jāizvēlas atbilstoši slēpotāja svaram. Piemērotāki un izturīgāki ir sporta sacensībām paredzētie. Nevajadzētu izvēlēties tādus, kuru atbildīgākās detaļas (piem. "priekšējās ausis") ir izgatavotas no plastmasas, jo tās trasē mēdz salūzt. Jaunus un dārgus iegādāties nav vērts. Var iegādāties pat visai vecus, bet tiem ir jābūt kvalitatīviem un neizdilušiem. Daudz brauktu stiprinājumu atvēršanās mehānismi tik tiešām no vibrācijas izdilst. Vēlams, lai stiprinājumu konstrukcija ir tāda, ka stiprinājumu atvēršanai svira ir jāceļ uz augšu, nevis jāspiež uz leju. Trasē "uz leju" var tīši vai netīši nospiest kāds cits slēpotājs vai motocikla ritenis. Piem. šie TYROLIA ir vieni no piemērotākajiem, ko zinu. Slēpju stiprinājumi ir jāuzstāda un jānoregulē saskaņā ar ražotāja instrukciju. Plašāk blakus sadaļā. Senākos laikos es nobloķēju stiprinājumu atvēršanās funkciju, bet tad ātrumi bija mazāki un stiprinājumi nekvalitatīvāki. Tagad neko nobloķēt neiesaku. Tāds slēpotājs, kas nekrīt, vēl nav redzēts. Startējot Ādažu motobola komandas sastāvā man gadījās sezonas, kad nenokritu, bet - tikai dažas.... Parasti sezonā reizi - dažas tomēr kritu un tad stiprinājumu atvēršanās bija noderīga.
Vispār, jau, var, protams, skijoringā slēpot ar jebkādām kalnu slēpošanai paredzētajām slēpītēm, bet skijorings ir tehniskais sporta veids, kurā rezultāts summējās no divu rumpīšu kopējā meistarības līmeņa un - visvisādiem tehniskajiem risinājumiem. Cik labus saskaitāmos saliksi, tāds arī būs rezultāts. Domāju, ka, izvēloties slēpes, tās nav jāpērk dārgākas par 70.- eirikiem, bet vecās klasiskās par 10.- arī nav vērts pirkt, ja sākot no kādiem 20.- var atrast jau visai piemērotas šai rotaļai. Ar klasisko slēpi nav iespējams, sagriežoties šķērsām un šļūcot pirms pagrieziena, iegūt slēpotājam tik nepieciešamo atelpas mirkli muguras iztaisnošanai un muskuļu atslābināšanai. Taisnība gan, ka dažās ātrajās krosa trasēs neatradīsiet, kur atslābināties arī ar ļoti labām slēpēm, un tad viss ir atkarīgs tikai no uztrennētās vai iedzimtās slēpotāja izturības.
Mīlīši, slēpītes ir jākopj! Pēc katriem mačiem uz slīdvirsmas ar fēnu vai gludekli ir jāuzklāj parafīns un ar kaprona lupatiņu (vecām zeķubiksēm) vai rotējošu speciālu birstīti slīdvirsma jānopulē. Šobrīd jau tirgū ir nopērkamas speciālas pulēšanas rotējošās birstītes, kuras darbam iestiprina rokas urbjmašīnas patronā. Ciklēt nav vērts, jo nākamajos mačos pirmais aplis lieko parafīnu tāpat nokasīs. Parafīna jēga - tas ievērojami samazina slīdvirsmas nodilšanu un slīd, taču, labāk ar'. Slēpītes, glabāšanai vasarā, ir jānoklāj ar biezāku parafīna kārtu, jo daļa parafīna "iesūksies" slīdvirsmā, bet daļa - iztvaikos. Atcerieties, ka slīdvirsma bez parafīna diez ko neslīd, un tīrs parafīns arī - ne. Vislabāk slīd tā kārtiņa, kur parafīns ir nedaudz iespiedies slīdvirsmā (t.i. - slīdvirsma ir tīra, bet "nedaudz taukaina"). Sīkāk - blakus sadaļā.
Tad, kad slēpes slīdvirsma ir izdilusi (slēpes kanti zem pēdas var aizķert ar nagu no slidvirsmas puses), slēpīte pagriezienā ir "jāielauž" ar daudz lielāku spēku un slēpotājam var sākt likties, ka viņš vispār nekam vairs neder. Ja ir braukts pa trasi, kur ledus segumā ir iesaluši nolīdzināti vai arī, pat, nenolīdzināti kurmju rakumi, vai citi zemes "pampaki", vai, pat, tīrs asfalts, slēpes kantes slīdvirsmas plakni trases abrazīvās daļiņas noapaļo, un uz ledus slēpīte vairs neturās. Izdilst arī tikai pa tīru sniegu ilgākā laikā braukta slēpe. Izdilusi slēpīte ir jānes uz darbnīcu, lai meisters to uz speciālas iekārtas visā plaknē noslīpē. Var slīpēt arī pats - slēpi iestiprina metālapstrādes skrūvjspīlēs un ēvelē ar rokām, par ēveli izmantojot kādu liela diametra rīvurbi, bet tas ir ļoti fiziski smags pasākums un rezultāts ir diezgan nevienmērīgs.
Saite uz sadaļu: "Par manām slēpēm".