Info
17.03.2019.
Ar skijoringu sāku nodarboties 1974. gadā. Diez ko aktīvi vairs neslēpoju, briest doma, ka man šī rotaļāšanās būtu drīz jābeidz pavisam, bet, pagaidām, pa retam slēpoju kā brīvmākslinieks - bez pastāvīga kluba un konkrēta motobraucēja. Uz skijoringa pasākumiem dodos ar savu autiņu, ar savu ekipējumu, distancenēm un fotokameru. Ja trase man patīk un ir kāds brīvs motobraucējs - slēpoju, ja nav - slēpoju ar distancenēm un bildēju, bieži - slēpoju skiju un bildēju.
Pēdējos gados pa retam ir gadījies paslēpot (Lāss foto) aiz kāda no fiksākajiem motobraucējiem, piemēram, aiz ātrākā man zināmā skijoringa motobraucēja Aināra Vilciņa (Lāss foto). Bet tā slēpot, ir smags darbs, gandarījums - tikai pēc tam. Bet 2017. gada atrakcija par skijoringu pa pļavu bez sniega, sala un bez ledus, filmējoties filmai "Sporta lielvalsts Latvija". deva vēl papildus iedevesmu ko turpināt.
- divi FERRUM Ulbroka Dzelzs kausi, iegūti 80-tajos gados kopā ar motobraucēju Aldi Golmeisteru. Šos uzskatu par savām vērtīgākajām iegūtajām balvām skijoringa trasēs. Kausi tika izgatavoti Latvijas lauksaimniecības, elektrifikācijas un meliorācijas zinātniski pētnieciskā institūta darbnīcās speciāli ikgadējām skijoringa sacensībām. Kauss ir izvirpots no divām viendabīga tērauda sagatavēm. Skijoringa vajadzībām tapa trīs izmēru šīs formas kausi. Mazie - jauniešiem, manis nobildētais - motociklu klasēm, bet - 16 kilogramus smags - komandām.
Arī kaukādi citi ar skijoringa tēmu saistīti vēsturiski dokumenti, "fočenes", avīžu isgriezumi, kā arī balvu, un citu ar tēmu saistīto "pričindāļu" "bilži" man ir iekrājušies, ko te, iespēju robežās, publicēju.