Info
11.04.2026.
Ar skijoringu sāku nodarboties 1974.gadā. 2024.gadā noslēpoju savu 50-to sezonu. Sapratu, ka ekstrēmo slodzi vairs izturēt nevaru. Paldies Aināram Vilciņam, ar kuru varēju savas spējas treniņā pilnvērtīgi notestēt. 2025.gadā pieteicās senas iepriekš nepamanītas traumas sekas pēc masu kritiena startā 2007.gadā. Mugurkaulam nolauztas šķēpeles lūzuma vietā kauls sāka nekontrolēti augt, līdz ieauga nervu sistēmā, un sākās sāpju murgs... kājā. Sveiks dakteri Arti Gulbi, viss iztīrīts un sakārtots, bet ekstrēmu skija slodzi mugurai vairs atļauties nekā nevaru. ...pa ledu aiz kāda veterāna, vēl, varbūt. Uz skijoringa pasākumiem joprojām mēdzu dodos ar savu autiņu, ja nepieciešams, savu džipveidīgo izmantoju trases blietēšanai, bildēju, kas pasākumā.
Pēdējos iepriekšējos gados pa retam ir gadījies paslēpot (Lāss foto) aiz kāda no fiksākajiem motobraucējiem, piemēram, aiz ātrākā man zināmā skijoringa motobraucēja Aināra Vilciņa (Lāss foto). Bet tā slēpot, ir smags darbs, gandarījums - tikai pēc tam. Bet 2017. gada atrakcija par skijoringu pa pļavu bez sniega, sala un bez ledus, filmējoties filmai "Sporta lielvalsts Latvija". deva vēl papildus iedevesmu ko toreiz turpināt.
- divi FERRUM Ulbroka Dzelzs kausi, iegūti 80-tajos gados kopā ar motobraucēju Aldi Golmeisteru. Šos uzskatu par savām vērtīgākajām iegūtajām balvām skijoringa trasēs. Kausi tika izgatavoti Latvijas lauksaimniecības, elektrifikācijas un meliorācijas zinātniski pētnieciskā institūta darbnīcās speciāli ikgadējām skijoringa sacensībām. Kauss ir izvirpots no divām viendabīga tērauda sagatavēm. Skijoringa vajadzībām tapa trīs izmēru šīs formas kausi. Mazie - jauniešiem, manis nobildētais - motociklu klasēm, bet - 16 kilogramus smags - komandām.
Arī kaukādi citi ar skijoringa tēmu saistīti vēsturiski dokumenti, "fočenes", avīžu isgriezumi, kā arī balvu, un citu ar tēmu saistīto "pričindāļu" "bilži" man ir iekrājušies, ko te, iespēju robežās, publicēju.