Man gāja tā. un bildītes no 2014./15. skijoringa sezonas ar manu rumpi trasē.

06.03.2015.
Šīs te bildītes ar manu rumpi kadrā es esmu sakasījis pa Internetu. Paldies visiem, kas bildēja un paldies tiem, kas bildītes ir publicējuši un, tādējādi man un citiem dodot iespēju pie tām tikt.

                   Baigi īsā ziema ... dikti maz sacensību ..., bet arī šo noslēpoju pa labo.
                   Kopš 1974.gada skiju slēpojot, visādii ir gājis. Nu, jā, man tai rotaļā iet piektais gadu desmits. Nu, nē,... nu, ir jau patīkami, ka, startā pieslēpot varu vēl starp ātrākajiem un ledus trasēs ko no slēpmaņa knifiņiem varu nodemonstrēt, bet sevi izdzīt līdz pēdējam pa "kartupeļu lauku" un būt piekalts sacensību kalendāram vairs negribu. Kādā pļāpu lapā, kur ieliku linku uz nobildētajiem Ropažu pasākuma bilžiem, kāds man uzprasīja, vai, knipsējot pa trases malu, tā mana dvēsele nelaužās trasē. Nu,... tais' apstākļos nelaužas..., gadu desmitiem esmu pierādījis, ka varu izturēt,... toreiz, daudz, daudz smagākos apstākļos. Tagad, ja pagadās kaukur nobraukt uz izturēšanas robežas, gandarījuma nav. Gandarījums ir par labi noslēpotu gonku, bet uz izturības robežas labi noslēpot nevar, uz robežas var tikai noturēties uz kājām. Domāju, ka katram tas laiks, kad organiski nepieciešams uzvarēt, ir atšķirīgs un, ja tai laikā neizdodās, var kremst tas nepiepildījums līdz, pat, mūža galam, da' arī jebkurā sfērā, ne tikai skijā.
                   Un gandarījumi man izgājušajā sezonā bija pietiekami. Tač', slēpoju aiz divām ļoti spožām skija personībām - "mūžīgā skijoringista" Jāņa Zolmaņa un leģendārā, ne tikai skijā, - Jura Valeiņa. Ar gandarījumu vēroju, kā iepriekšējās sezonas "mani" iesācēji šajā sezonā, pirmkārt, turpināja braukt un, otrkārt,- brauca arvien labāk un labāk. Aiz Daivja Škapara arī šosezon vienu posmu noslēpoju.
                   Līdzīgi, kā iepriekšējā sezonā jau rakstīju, ka, pateicoties izgājušās sezonas pieredzei, to iepriekšējo gadu savu tekstiņu par drīzu skija pamešanu vairs nerakstu. Provēšu arī nākamsezon slēpot skiju, sevi nepiekaļot kalendāram un rūpīgi izvērtējot, kādiem kārdinājumiem skija trasēs ļauties.
                   Pagājušajā sezonā skiju nebildēju daudz, jo pats, uz skiju aizbraucis, parasti arī startēju. Pa kalnu ar' sanāca padaudz paslēpot, vienus kalnu mačus paknipsēt un citas ziemas muļķības ar' padarīt sanāca. Vot', uz distancenēm arī šozezon, gan, neuzkāpu.