Atskats uz 2009/10 sezonu.

12.03.2010.                     

Atskats uz 2009./2010. skijoringa sezonu.

                       2009/2010. skijoringa sezona ir noslēgusies. Laika apstākļi sacensību rīkošanai bija ideāli visas ziemas garumā un šī iemesla dēļ sezonas veiksmes un neveiksmes ir tikai pašu varēšanas un nevarēšanas rezultāts.
                       Man izdevās pabūt šīs sezonas 15 skijoringa pasākumos. Vienā – Aleksandra Brieža rīkotajā, vienā – Arta Rasmaņa rīkotajā, četros Latvijas Motosporta federācijas rīkotajos un deviņos – LAMAs/DURKAs rīkotajos.
                       Par skijoringa tēti bieži sauktais Aleksandrs Briedis ir savā elementā kā vienmēr. Viņa organizēto pasākumu dalībnieki parasti ir tie, kuru braucamrīki  tiek iegādāti, saskrūvēti un uzturēti par minimāliem līdzekļiem, bet gadās arī pa kādam dalībniekam ar modernu motokrosa braucamo. Kopējais dalībnieku skaits, diemžēl, ir niecīgs. Šķiet, ka kapitālisms ir aizslaucījis pēdējās iespējas ikvienam nodarboties ar motosportu. Mūsdienās pat mopēda uzturēšanu un aizgādāšanu līdz sacensību vietai nevar atļauties cilvēki, kas dzīvo no algas līdz algai. Arī brīva laika motorīšu skrūvēšanai parasti nevienam vairs nav, jo ir jāpelna iztikas līdzekļi. Aleksandrs, organizējot savus pasākumus, dabūn gatavu gandrīz jebko. Tikai nodrošināt pietiekošus ikmēneša ienākumus savu pasākumu dalībniekiem viņš nevar, lai arī kā to gribētu.
                       Artis Rasmanis kārtējo reizi pierādīja, ja ko dara, tad dara pamatīgi. Sacensības tika organizētas tur pat, kur iepriekšējos gados. Trase ātra, ledaina, bet iztrūka vasarā veicamie līdzināšanas darbi, tāpēc perfekti veiktie sagatavošanas darbi ziemā tomēr nenovērsa visai daudzu atklātu zemes kukuržņu un pat akmeņu esamību, kas slēpošanu darīja visai pasmagu un cieta arī slēpes. Sacensību organizatoriskā daļa – izcila, liels nopelns tajā bija arī Jāņa Bauņa vadītajai tiesnešu kolēģijai, kas Latvijas Motosporta federācijai nez kāpēc ir kļuvusi lieka. Šajā sezonā Rasmaņa rīkotais pasākums punktus Republikas čempionāta ieskaitei nedeva. Par kaut ko nav spējuši savstarpēji vienoties.
                       Man nav iespaidu par visiem pagājušajā sezonā  Latvijas Motosporta federācijas rīkotajiem skijoringa pasākumiem. Divos no manis apmeklētajiem pasākumiem sacensību trases bija labi sagatavotas. Bauskā Mūsas sporta kompleksā  esošā trase iepriekš tika gatavota autosporta pasākumiem. Savukārt, Remtē vietējais lauksaimnieks trasīti godam bija sagatavojis Saldus rajona skijoringa pasākumam un atļāva to vienlaicīgi izmantot arī Federācijai. Ķekavā Tilderos trase bija gatavota, bet rezultāts – pašvaks. Trase Tilderos vasarā nav tikusi līdzināta un visai purvainais un nelīdzenais reliefs ar sniegu tika nolīdzināts visai pavirši. Rezultātā – bedres, dziļa viena špūre, atklāta zeme, smaga un bīstama braukšana. Babītē Skujas kungs godprātīgi trasīti ar savu kāpurnieka buldozeri bija šķūrējis, kā mācējis. Man grūti pateikt, kāda tieši iemesla dēļ rezultāts bija tik ļoti slikts perfektos laika apstākļos. Pieļauju, ka Skuja darīja pēc labākās sirdsapziņas, bet Federācijas ļautiņi vispār nepainteresējās ne par ko. Skijorings notika trasē, kur vietām - melna zeme.
                       Neesmu informēts par Latvijas Motosporta federācijas “virtuves lietām”, taču ne visai raitā pasākumu norise, Rasmaņa gadījums, novērotais savstarpējo komunikāciju trūkums sacensību organizēšanā, profesionālās Jāņa Bauņa tiesnešu kolēģijas aizstāšana ar mazāk profesionālu, nekādu publisku komentāru nepieļaušana mājas lapās u.c. liek domāt, ka Federācijas iekšienē ir neveselīga “rīvēšanās”. Bet Federācijai, taču, starp citiem piešķirtajiem Valsts resursiem ir arī tiesības un pienākums Valsti pārstāvēt starptautiskā līmenī, kā arī ir ekskluzīvās tiesības organizēt Republikas čempionātu. Federācija nedrīkst būt “piparu bodīte”, jo tā izmanto Valsts resursus.
                       Par LAMAs/DURKAs organizētajiem skijoringa pasākumiem patiesībā man ir visai maz ko teikt, jo pats esmu izvēlējies tajos regulāri piedalīties. Ja nepatiktu, es pats tajos nepiedalītos. Latvijas Motosporta federācijas pasākumos satiktie skijoringisti tikai noburkšķ, ka LAMAs/DURKAs pasākumos jau ... ir labas trases.... Tā arī ir, lai gan pa retai kļūdiņai arī gadās. LAMAi/DURKAi nekādi Valsts ekskluzīvi līdzekļi nav piešķirti. Ko vērtēt, patiesībā, var tikai konkrētā budžeta ietvaros. Ja jau ir tik liels interesentu, sportistu un atbalstītāju loks – lietas tiek darītas labi. Ja pazudīs interese par pasākumiem – arī LAMA/DURKA pazudīs.
                       Atsevišķi atzīmēšu LAMAs/DURKAs skijoringa pasākumu Līgatnē. Liels dalībnieku skaits (vairāk kā 170 skijoringa un motokrosa motociklu) un teicami laika apstākļi. Tehnoloģiski ļoti labi sagatavots trases segums. Maza kļūdiņa bija ar trases reliefa izvēli (priekš daudziem motobraucējiem kāpumi trasē bija pārāk stāvi un ledaini). Pasākumā piedalījās arī daudzi regulārie Federācijas pasākumu dalībnieki, jo sava pasākuma šajā dienā viņiem nebija. Žēl, ka ir tādi, skijoringisti, kas piedalīšanos LAMA/DURKA rīkotajos pasākumos uzskata zem sava goda arī gadījumos, kad pašu rīkoto sacensību tajā dienā nav.
                       Kopumā par pagājušo skijoringa sezonu var teikt, ka tā izdevās. Šķiet, ka ir audzis kopējais dalībnieku skaits, neskatoties uz ekonomisko krīzi. Arvien vairāk ir to sportistu, kas skijoringam iegādājas dārgus un labus motociklus.
                       Aizvadītajā sezonā patiesu atdzimšanu sāka piedzīvot padomijas laikā ražotie braucamrīki. Sportisti ir aguvuši un apraduši ar moderno sporta mototehniku un tagad veco “kaurīšu”, “ižiņu”, “javiņu” un, pat, “plirkšķu” reanimēšanā un dancināšanā izjūt sevišķu gandarījumu. Agrāk veco tehniku čubināja tikai tie, kam jaunajai naudiņas pietrūka. LAMA sola nākamajā sezonā atvēlēt vecajai mototehnikai atsevišķu klasi, lai tie sacenstos tikai savstarpēji, nevis mēģinātu kokurēt ar moderno mototehniku.
                       Nepieciešamo inventāru skijoringa slēpošanai pagājušajā sezonā bija vieglāk iegādāties kā jebkad iepriekš. Vecāku izlaidumu pilnīgi jaunas slēpītes bija iespējams iegādāties par pārdesmit latiem. Vairāki motobraucēji slēpošanas inventāru saviem slēpotājiem ir iegādājušies paši un slēpot gribētājus bez maksas gatavi nogādāt sacensību vietā, tādējādi, no šamējiem neprasot nekādus izdevumus. Neskatoties uz to, slēpotgribētāju skijoringam joprojām trūkst. Pozitīva iezīme ir tā, ka ir vairojies tādu slēpotāju skaits, kuri ne tikai paši sevi nodrošina ar nepieciešamo inventāru, bet arī paši ar savu autotransportu dodās uz pasākumiem un atsevišķos gadījumos pat investē savus līdzekļus mototehnikas uzturēšanā.
                       LAMAi/DURKAi savus pasākumus ir izdevies organizatoriski pacelt jaunā kvalitātē. Trases un dalībnieku parki tiek veidoti, ieguldot lielākus līdzekļus, kā iepriekš. Pasākumi tiek košāki padarīti ar daudzkrāsainiem karogiem, plakātiem un citiem atribūtiem. Pasākumu komentēšanas raksturs ir mainījies no sausi informatīva uz emocionālu, dalībniekiem peroniskāku un pieņemamāku. Apskaņošanas tehniskā kvalitāte arī ir būtiski uzlabojusies. Tiesnešu kolēģijas veikums ar katru pasākumu kļūst augstvērtīgāks un mazinās tik mazam sastāvam raksturīgais tehnisko kļūdiņu apjoms. Pēc pasākumiem gandarījums par dalību tajā ir kā uzvarētājiem, tā arī tiem, kas pie balvām nav tikuši.
                       Aizvadītajā sezonā Interneta vides izmantošana skijoringa pasākumu norisē ir paaugstinājusies vēl nebijušā līmenī. Federācijas rīkoto pasākumu dalībniekiem ir pat kādas četras interneta mājas lapas, kas sniedz info par skijoringa aktualitātēm. Tik liela sadrumstalotība gan liecina arī par nespēju pašas Federācijas ietvaros arast kopgu nostāju Interneta vides izmantošanā. Fakts, ka neviena no Federācijas rīkotajiem pasākumiem veltītām mājas lapām nesniedz iespēju reģistrētiem lapas lietotājiem paust publisku viedokli (nav savu “pļāpu lapu”), neliecina ne par ko labu.
                       LAMA/DURKA, šķiet, ir ar pirmo piegājienu atradusi Interneta vides izmantošanas patieso lietderību. LAMAs dalībnieki pamatā ir motokrosisti, bet DURKAS - moto šosejas braucēji. LAMAi ir sava mājas lapa un DURKAi - sava. Abas lapas ir līdzīgi strukturētas – sniedz operatīvu info par plānotajiem pasākumiem, ļaujot reģistrētiem lietotājiem publiski izteikties par plānoto vai notikušo pasākumu, kā arī sniedz iespējas lietotājiem atvērt sev interesējošas tēmas publiskām diskusijām un pašiem publiski diskutēt par citu izvirzītajām tēmām. Tādējādi veidojas labs kontakts LAMAs/DURKAs vadībai ar pasākumu dalībniekiem, kā arī uzlabojas pasākumu dalībnieku savstarpējā komunicēšanās iespēja.
                       Patiecoties tieši publisko “pļāpu lapu” popularitātei, sportistiem ir vieglāk atrast Internetā bilžukus par kārtējo notikušo skijoringa pasākumu. Savukārt, viena daļa no bilžuku knipsētājiem ir sapratuši, ka vienkāršāk ir nevis provēt notirgot dažas bildītes par kapeikām sportistiem, bet gan ekonomiskāk un lietderīgāk ir piespiest bildīšu gribētājus apskatīt bilžukiem pievienotās reklāmas vai citu saturu un naudiņu paņemt nevis par bildītēm, bet – par reklāmas banneru vai cita satura izvietošanu blakus bildītēm. Darba mazāk, ienākumi – lielāki. Da’ ir arī tādi, kas bilžukus publicē apskatīšanai par velti arī kāda cita pamatojuma pēc. Sportisti dabū bildītes par velti un knipsētājiem – arī labi.
                       Ar informācijas izplatīšanu radio un TV ir tā kā ir. Ja tiek maksāts, viss notiek, ja ne – nekas parasti nenotiek.
                       Kā jau parasti, sezonai beidzoties, pa galvu maisās iespaidi par bijušo, pamaisās un noplok. Visu neuzrakstīsi un nevajag ar’. Bet  šo un to uzskribelēju priekš sevis, jo gadiem paejot tās atmiņas sabirst kopā, sajaucās un, “filmu” atpakaļ patinot, ir grūti notikumus un iespaidus atkal salikt pareizā secībā. Ja rakstītais vēl kādam noder, - labi, ja ne – ne.

© Alnis Garkājis

Uz sākumu