logo

25.01.2019.

Pliks skijoringā nepaslēposi. Ir vajadzīgi zābaki, bikses, jaka, šis tas siltumam, cimdi, ķivere, brilles un vēl daži aizsargi.

                     Zābaki - lai slēpes pie kājām turētos. Var slēpot ar jebkādiem. Esmu slēpojis ar šņorzābakiem, padomijas Tereskol ādas zābakiem ar masīvu gumijas vulkanizētu zoli un lietiem alumīnija klipšiem, ar ALPINA 80-to gadu sarkanajiem plastmasas "spāņu zābakiem", ar LANGE sportiskiem sēpotājiem domātiem un ar ATOMIC kalnu slēpošanas sportistiem paredzētajiem.
                     Uzskatu, ka zābaku iegādei ekonomēt nedrīkst. Kamēr nepamēģināju nopirkt sev pašus labākos, nesapratu jēgu maksāt par zābakiem 300.- un vairāk Eirikus. Ar labiem zābakiem ir daudz lielākas cerības palikt uz kājām bezcerīgās situācijās un - arī, slēpojot ar draņķīgām vai bojātām slēpēm. Pirmoreiz nomēģinot labus zābakus, atklāju tādas slēpju īpašības un slēpošanas paņēmienus, par kuriem līdz tam pat nenojautu. Kājas komfortabla sajūta zābakā arī nav mazsvarīgs aspekts. Atceros, kā bija, kad ALPINĀs pēdas daži kauliņi bija noberzti līdz asinīm... Ar ALPINĀm noslēpoju gadus 20, līdz zābaki sašķīda gabaliņos aiz vecuma.
                     Tad nopirku mazlietotus sportiskos LANGE. Lai arī zābaki nebija tieši manai kājai un vietām spieda, paslēpot ar tiem varēja visai labi. Tad šiem sāka krokas "mest" iekšējā daļa un kājas komforta dēļ nācās ļoti ilgu laiku tērēt, tos uzvelkot, un, krokas nogludinot. Vajadzēja pārvarēt skopumu un meklēt jaunus.
                     Patlaban jau vairākas sezonas esmu noslēpojis ar ieprikš jau pieminētajiem ATOMIC sportam paredzētajiem zābakiem. Iegādājoties tos, savu izvēli sašaurināju ar to, ka meklēju sportam domātus zābakus ar cietības parametru vismaz 10. Nopirku, piemērot ~20 dažādu firmu un modeļu zābakus visos iespējamajos Rīgas veikalos. Aš' apjuku, cik dažādi mana kāja tajos jutās. Palīdzēja atsaucīgie, toreiz,Pļavnieku Motosporta veikala darbinieki, kuri man pacietīgi deva mērīt modeli pēc modeļa. Atradu. Nopirku pacietus (10), bet ļoti komfortablus (viegli uzvelkamus un novelkamus) pasaules kausa ATOMIC. Labi! Iespējams, ka ir iemesls iegādāties, pat, divus dažādus zābaku pārus - mīkstus krosa trasēm un cietus ledum. Ja zābaku plastmasa ir baltā krāsā, drīz vairs nebūs balta neizbēgamo skrāpējumu un nenovēršamo eļļas pilienu dēļ.
                     Morāle no mana stāstitā ir tāda, ka nav iemesla izvēlēties kādu konkrētu firmu vai modeli. Ir jāizvēlās tādi sportam paredzētie, kas Jums der, nežēlojot naudu un nežēlojot laiku uzmērīšanai. Nomas zābaki ir domāti jebkurai situācijai un patiesībā - neder nekam.
                    Lūru jau vairākas sezonas pēc jauniem un cīnos ar skopumu. Tas, ka skijoringā neizbēgamie tiešie kontakti ar motociklu riteņiem un moču metāla daļām, manu zābaku ārpuses izskatu ir pamatīgi sabojājuši, it kā jau vēl nebūtu iemesls mainīt, bet zābaka iekšdaļas mīkstajam materiālām sāku novērot arvien lielāka nodiluma pazīmes. Dilst pat izcila manta, ja to ritīgi noslogo.
                      Visai daudzus esmu jau piemērījis. Diezgan droši varu apgalvot, ka dažādu firmu sportam paredzētie zābaki ir kļuvuši līdzīgāki. Diezgan labi un man piemēroti likās vairāku firmu izstrādājumi, lai gan, priekšroku, šķiet, došu jaunākās sērijas ATOMIC vai HEAD sportiniekiem. Man patika LANGE junioru sportam paredzētie, jo bija augstāki par citiem, taču, man ir drusc' par šauru. Visnepārliecināšokie man likās TECHNICA izstrādājumi.

Bikses - kalnu slēpošanai vai motosportam paredzētās. Vēlams ir izturīgs audums, kas arī nekusīs, saskaroties ar motocikla karsto izpūtēju, un ir jābūt siltām. Zem ceļgala zem biksēm obligāti ir kāju aizsargi. Pretējā gadījumā, motocikla riepas paceltie ledus gabali un, reizēm, arī akmeņi nozilinās kājas. Esmu pieredzējis to. Sajūta tad ir tāda, it kā kāds būtu šāvis pa tavām kājām ar renkuļiem no mednieku bises. Es augstāk aizsargus nelietoju, bet citi slēpotāji mēdz. Zilumus virs ceļgaliem dabūnu, bet - diezgan reti.

Jaka - jau, gadiem lietojot, esmu nolietojis kalnu slēpošanai paredzēto Gierre ražoto no parupja teflona auduma, kurai slapjums un dubļi arī klāt nelīp, bet patlaban lietoju populārā motobraucēju apģērbu dizainera Vanucci motobraucējiem paredzēto ar iepogājamu oderi un tajā ievietojamiem visvisādiem aizsargiem. Baigi silta, komfortabla, izturīga un ūdensdroša, arī no karstas izpūtēja trubas jaka nebaidās. Lietoju arī pavasarī un rudenī, ar ričuku braucot un, ne tikai.

Siltumam - neko speciāli nelietoju - krekls+plāns džemperītis, zem slēpošanas biksēm papildus siltinātāji nav nepieciešami. Kopš jau kāda 1975.gada, esmu lietojis savu zaļo šalli, kaukur pazuda.

Cimdi - esmu lietojis celtniecības veikalos nopērkamos dzeltenos POLAR darba cimdus vai tiem līdzīgus citus siltos. Šobrīd par labākajiem atzīsto šos "Kuršos" pirktos "Nordpro". Šie cimdiņi ir no ļoti mīkstas ādas, silti un ir vajadzīgs mazāks plaukstas spēks, lai noturētu lieljaudas motociklam piekabinātu striķīti. Parasti rokas nesalst, bet cimdi ir bieži jāmaina, jo tie ātri nodilst. Dziļākos mīnusos iesaku lietot dūraiņus, vai, pat, trušādas cimdus, kam virsū uzvilkti brezenta darba cimdi, kas bieži jāmaina to nodiluma dēļ.

Ķivere - es lietoju kalnu slēpošanai paredzēto, Reinis Avens - "fantomeni", citi - motokrosam paredzētās. Kāda nu kuram patīk. Žokļa aizsargam ir zināms racionāls pielietojums, jo pāris reizes ar ledus gabalu pa lūpu, tomēr, dabūjis esmu, bet, ar "namordņiku" puņķus nenoslaucīsi... Domāju, ka šalle ir obligāta kakla un reizēm arī zoda aizsardzībai.

                     Brilles - viens no svarīgākajiem skijoringa slēpotēja aksesuāriem. Esmu izmēģinājis dažādas briles no dažādām firmām - OKULA, CARERA, GHETALDUS, ASTRO, SCOTT u.c. Kopš kaut kāda 1980.gada pamatā lietoju UVEX dubultstiklu kalnu slēpošanai paredzētās. Lai kāds arī būtu šīs firmas brilles dubultstiklu modelis, tās neaizsvīst nekādos apstākļos, ja vien nav galīgi nolietotas. Labākas ir tās, kurās starp stikliem ir plastnasas, nevis švammes stiklus atdalošais rāmītis - mazāka iespējamība, ka starp stikliem tiks ūdens. Ja starp brilles stikliem ir iesūcies ūdens - ir visai mazas iespējas brilli glābt. Brilles nebūs mūšīgas. Aptuveni piecu, sešu gadu laikā briļļu iekšējā pretsvīduma kārtiņa sāks sabrukt un arī izcila brille vietām ar laiku sāks aizsvīst.
                    Es nelietoju krāsainos apdrukātos motobraucēju kreklus, bet lielākā daļa lieto. Ekipāža var pasūtīt tos kreklus vienotā stilā, vai katrs var kā citādi dizainiski izpausties, saskaņā ar savām vēlmēm.
                    Vēl tāda niansīte... uz apģērba, zābakiem, slēpēm nenovēršami nonāks eļļas pilieni no motociklu izpūtējiem. Modernie motocikli eļlu "nespļauj", taču, pietiek ar vienu vecu divtaktnieku trasē, lai tie eļlas punktiņi nenovēršami nonāktu uz slēpotāja apģērba daļām. Jāpatur prātā, ka var arī neizdoties tos punktiņus pilnīgi izmazgāt. Es savas gaiši pelēkās kalnu slēpošanas bikses minētā iemesla dēļ skijā nelietoju, lietoju tādēļ melnas.

Apģērbam ir jābūt ērtam un tam ir arī jāveic sacensībās nepieciešamā slēpotāja rumpja aizsardzība.

Uz sākumu