25.12.2016. Zilaiskalns.

26.12.2016.
Šos te pats esmu bildējis un bildes ir izmantojamas tikai privātai lietošanai.
2016. gada 25.decembrī aizbraucu pastaigāt pa Zilokalnu pie Valmieras. Tā ziema šogad kavējas, varēja bez sniega brišanas visur iziet. Noteikti tur braukšu vēl. Tās taciņas ir diezgan garas. Laika gājumā tur daudz visādas pēdas no notikumiem palikušas. Un man, pat, interesantākais nebija, vis', tur, tās notikušās upurēšanas vai kaušanās. Akmeņu daudz. Neko nezinot un nesaprotot par zemes dzīļu un reliefa lietām, saprotu, ka daļu no to akmeņu daudzuma šļūdonis atnesis. Bet tas, kas pašā kalnā iekšā, varbūt, tur bijis, kopš tā zeme pastāv, varbūt, šļūdoņa atnests. Kur iepriekš bijis, kas ar to darīts... Ja sev ļaujās, visādi starojumi tur jūtami. Es neļaujos un citiem neiesaku ļauties vietējo "šamaņu" pastāstiem un rituāliem. Tur katrs pats var mierīhgi paieties un saprast, kura vieta tieši viņam ir īpaša un vajadzīga. Tas ir, "ne visu vaig' rokā paņemt, ko atrodi". It īpaši, kur daudz visa kā.
Bildes ir "pasmagas" un tādēļ lēni atvērsies.